Līdz ar pirmajiem rītausmas gaismas stariem startā sāka ierasties dalībnieki, ar smaidu uz lūpām, kārtīgi saģērbušies, ar kādu blašķīti vai tējas termosu azotē gatavi doties Engures dabas parka mežu līkločos.
Daudzi mums vaicāja, vai tad šoreiz purvi arī būs? Ar platu smaidu teicām – nē, bet tas nenozīmēja, ka siltās dienas un sniega kušana ierastās takas nepadarīja par īstu laipošanas piedzīvojumu, kas izvijās cauri svaiga gaisa piepildītam, zaļojošam priežu mežam.
Tālāk maršruts veda gar skaistu jūras malu, meklēt dzintaru, kas atmirdzas debesīs un parāda ceļu uz nule kā atjaunoto Orhidejas takas laipiņu, lai jau īsi pirms finiša patrenkātu izmukušo pinkaino gotiņu un sadraudzētos ar skaistajiem savvaļas zirgiem.
Šķiet, kā neieņemts bastions šoreiz noturējās ezera skatu tornis ar savu noslēpumaino jautājumu 🙂
Protams, šis pasākums neiztika arī bez aizraujošām aktivitātēm ar pelēko šūniņu kustināšanu, improvizētā boulinga spēlēšanu, pašdarinātā šautriņu dēļa pievarēšanu un jestrā pūķa lidināšanas piedzīvojumu (laika ziņas solīja pamatīgu vēju, kas pie jūras, likās, ir precīzi 0 m/s.)
